Tehnoloģijas un bērni

Vai jūsu bērni ir spējīgi paši domāt un koncentrēties, lai gūtu panākumus 21. gadsimta dzīvē?

Domāšana ir spēja atspoguļot un izdarīt secinājumus, pamatojoties uz pieredzi, zināšanām un atziņām. Tā padara mūs cilvēcīgus, ļauj sazināties imprumut rapid, radīt, veidot un kļūt civilizētiem. Mēs varētu apšaubīt, ka visas jaunās tehnoloģijas, kas tiek veidotas, ir neizdevīgas priekš domāšanas un koncentrēšanās. Nedrošā realitāte ir tāda, ka jauno tehnoloģiju robežas ir pavisam nepamanāmas, un tās jau nonāk zīdaiņa dzīvē. Tās ietekmē mūsu bērnu spēju domāt. Domāšana ietver daudz aspektus, kurus bērnam vajadzētu izmantot, lai: vērotu, mācītos, atcerētos, apgalvojot un darbojoties.

Pastāv vairāki pētījumi, kas pierāda, ka tehnoloģijām ir abējāda ietekme uz bērniem: tās ir gan izdevīgas, gan kaitīgas. Šī kaitīgā ietekme ir ne tikai uz domāšanu. Laikā, kamēr bērnu smadzenes attīstās un ir plastiskas, bieža saskarsme ar tehnoloģijām, pārveidos smadzeņu domāšanu un izmantošanu, nekā tas bija iepriekšējās paaudzēs.

Uzmanības pievēršana ir kā vārti uz domāšanu. Uzmanība ir svarīga, jo tā vistiešāk ietekmē vidi, kurā tiek izmantota. Labu uzmanības piemēru var atrast dzīvnieku valstībā, kur dažādām sugām ir ļoti attīstīta uzmanība, kas palīdz viņiem izdzīvot. Piemēram, vilki, lauvas, tīģeri un citi plēsēji ļoti noregulē vizuālo uzmanību, kas ļauj pamanīt un izsekot savu laupījumu. Turpretī, medījumam, ir labi attīstīta dzirdes uzmanība, kas ļauj dzirdēt tuvojoties plēsoņām. Abos gadījumos dzīvniekiem savas nepieciešamās uzmanības spējas izstrādā, pamatojoties uz vidi, kurā dzīvo. Tas pats attiecas arī uz cilvēka attīstību un pielāgošanos. Zīdaiņi atpazīst savus vecākus pēc sejas, bet skolēni pievērš uzmanību klasē – bērnu tiešā vide nosaka uzmanības veidu, kādu nepieciešams attīstīt.

Agrākās paaudzēs, piemēram, bērni ļoti ievērojamu laiku pievērsās grāmatu lasīšanai – darbībai, kurai nepieciešama ilgstoša uzmanība, iztēle un atmiņas. Šobrīd televīzija piedāvā bērniem izmainīt uzmanības spējas, rādot dažādus video stimulus, sadrumstalotu uzmanību un praktiski iztēle nemaz nav nepieciešama. Laikā, kad tika izgudrots internets, bērniem parādījās cita pasaule un atšķirīga vide, kurā uzmanība praktiski vispār nav nepieciešama, iztēle nevajadzīga un atmiņa nomākta.

Tehnoloģiju nosacījumi pievērš pavisam savādāku uzmanību mūsu smadzenēm, nekā lasīšana. Grāmatu lasīšana ir kā niršana, kurā nirējs iegremdējas klusā, vizuāli ierobežotā vidē, kā rezultātā ir nepieciešama koncentrēšanās un dziļa domāšana. Savukārt, izmantojot internetu un datoru, savu domāšanas veidu var apzīmēt ar kalnu slēpošanu. To ieskauj daudzi traucējoši objekti, taču spēja koncentrēties ir nepieciešama īslaicīgi uz vienu lietu. Līdz tu paslēpo garām vienam līkumam, tu vairs par viņu nedomā – nav nepieciešama ilglaicīga koncentrēšanās un atmiņas piepūlēšana.

Pētījumi liecina, ka lasot vienu nepārtrauktu tekstu, rezultātā ātrāk to pabeidz un gala rezultātā ir labāka sapratne par visu tēmu, nekā tad, ja tu lasi kaut ko internetā, kur apkārt ir dažādas reklāmas un hipersaites. Lasīšana attīsta pārdomas, kritisku domāšanu, problēmu risināšanu un papildina vārdu krājumu daudz labāk, nekā izmantojot vizuālos medijus.

Taču ne vienmēr tehnoloģijas ir par un ap negatīvo ietekmi. Pētījumi liecina, ka, piemēram, dažas video spēles un citas ekrāna plašsaziņas iespējas uzlabo vizuālo – telpisko spēju, palielinās uzmanība un reakcijas laiks. Bērni spēja vieglāk identificēt informāciju starp lielo jucekli. Tas nozīmē, ka internets spēj bērnus padarīt izglītotākus ātrākā laika posmā. Visuresošā informācija, kuru varam atrast interneta meklētājprogrammās credit fara adeverinta de venit, rada bērnus kļūt lietpratīgākiem un atcerēties vairāk vietas, kur atrast noderīgus datus. Ņemot vērā, cik viegli ikvienam ir atrast informāciju, tas ir tikai loģiski, ka meklēšana ir daudz atvieglotāka, ja zinām, kur tieši to darīt.