2030. gada prognozes

Kā Brexit un Donalda Trampa uzvara parādīja – pat prognozēt tuvāko nākotni vairs nav tik viegli, kā likās. Kad runa ir par to, kā vidēji izskatīsies visa mūsu pasaule pēc vairākiem gadiem – kādas būs pilsētas, kur iegūsim enerģiju, ko ēdīsim, kāda būs bēgļu situācija – tas viss paliek arvien sarežģītāk iztēloties. Bet, iedomājoties un prognozējot rītdienas sabiedrību, mēs varam palīdzēt iegūt labāku skatījumu par to, kas nepieciešams ieviest tagadnē.

Tiek lēsts, ka vairāk nekā 850 tūkstošai publiskā sektora darba vietas varētu tik zaudētas, ieviešot automatizāciju. Kas nāktu papildus pārējiem simtiem tūkstošu darba vietām, kuras izzustu, jo valdība arvien cenšas taupīt uz šādiem resursiem. Šie dati vien ir par Anglijas pētījumiem (creditos rapidos), taču domājams, visa pasaule saskarsies ar automatizētām darba vietām, kuras pārņems robotika.

Taču runa neiet vien par kādu tehnisko vai rūpnīcas ražotāju darba vietām, arī skolotāju, policistu un sociālo darbinieku amats var tikt pavisam vai daļēji aizstāts. Nākamās divās desmitgadēs tiek aprēķināts, ka vidēji pazudīs apmēram 74% darba vietas, kas skars pārvadājumus un transportēšanu, 59% vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības darbinieku, 56% apstrādes rūpnīcas amata vietas. Tomēr, atšķirībā no tiem, kuri prognozē masveida bezdarba iestāšanos, uzņēmumi apgalvo, ka automatizācija radīšot vēl vairāk darba nekā iznīcinās to. Vēl joprojām pastāv tādas darba vietas, kurām ir nepieciešama tieša mijiedarbība vienam ar otru. Interaktīvās lomas, kuras prasa augstu personīgo mijiedarbību, tostarp tādi amati kā skolotāji, sociālie darbinieki un policisti, saskarsies ar samērā mazāko automatizācijas daļu. Tie varētu būt apmēram 23% no visa kopskaita automatizēto vietu.

Kādas vēl būs lielākās izmaiņas, ar kurām varētu saskarties nākotnē? Protams – ēdiens, klimats, vara un politika.
Pasaules politiskā ainava 2030. gadā ievērojami atšķirsies no šobrīd esošās. Nacionālās valstis paliks par centrālajiem spēlētājiem. Nebūs vienots vadošais spēks, bet gan tikai nedaudzas no valstīm izrādīs savu varu. Vislielākā ietekme ir ASV, Krievijai, Ķīnai, Vācijai, Indijai un Japānai. Un lielākās aglomerācijas un mega-pilsētas radīs arvien lielāku ietekmi uz pārējo pasauli. Uz priekšu mēs varam sagaidīt tikai lielāku nestabilitāti un nenoteiktību.

Pārtikas sfēra ir vēl viens no jautājumiem, par kuru māc bažas un prestamos sin nomina. Arvien pieaugušo cilvēku skaits palielinās globālo pieprasījumu pēc pārtikas. Vēsturiski varam jau redzēt, ka, palielinoties labklājībai, noved cilvēkus pie pārmērīga patēriņa, tādējādi nespējot nodrošināt zemāku šķiru cilvēkiem uzturu. Globālā mērogā vairāk cilvēkiem ir neveselīgs liekais svars nekā veselīgs. Vēl joprojām nav skaidrība, kā šajā pieprasījuma attīstībā, ražotāji paši attīstīsies. Tika uzsākta zaļā revolūcija, kuras mērķis bija audzēt kultūraugus (kukurūzu, kviešus, soju, rīsus). Taču, ražojot arvien vairāk produkciju, mēs novedam pasauli pie siltumnīcas efekta veidošanos un iznīcības.

Enerģētikas nozare, iespējams, irr piedzīvojusi straujākās izmaiņas pēdējo desmit gadu laikā, nekā iepriekšējos 50 gados. Ja pēdējo desmit gadu laikā ASV ir palielinājusi atmosfēras piesārņojumu vismaz desmit reizes vairāk kā kopumā pēdējos 50 gados, tad ir tikai jautājums, kādā vidē mēs dzīvosim vēl pēc divdesmit gadiem. Lielākās valstis cenšas ieviest maksimāli izdevīgas shēmas, lai piesārņotu vidi arvien mazāk, taču zinātnieki ir pārliecināti, ka siltumnīcas efekts jau ir novests tik tālu, ka to vairs nav iespējams apturēt. Tāpēc arvien vairāk tiek domāts pie atjaunojamās enerģijas (saules, vēja, creditos con asnef, ūdens) izmantošanas, lai ražošanas process neizbeigtos, bet tikpat efektīvi varētu nodrošināt iedzīvotājiem labklājību.

Nākotnes tehnoloģijas

Izgudrotāji neapstājas un turpina izgudrot arvien jaunas inovācijas, pārsteidzot visu pasauli. Tās padara drošāku un atvieglotāku cilvēku ikdienu. Nedaudz iezīmēšu nākotnes skatu, kāds tas varētu izskatīties pēc 10 gadiem (vai pat ātrāk).

1. Pārnēsājamās lāzera pildspalvas, kas var ārstēt brūces. Iedomājaties situāciju, kad esat savainojies, jums ir asiņojoša brūce, bet nav neviens, kas var palīdzēt. Tuvākais ciemats un iedzīvotāji ir daudzu kilometru attālumā. Šādiem gadījumiem, domājot par cilvēku drošību, zinātnieki cenšas izgudrot pārnēsājamus lāzerus, kuri aiztaisa brūci, neļaujot cilvēkam noasiņot. Šādas pildspalvas ir noderīgas ikdienā, jo, laiks, kamēr mediķi var sniegt palīdzību, dažkārt var būt ilgāks nekā varētu sagaidīt. Šāda asiņu apturēšanas ierīce būtu kā pirmā medicīniskā palīdzība katra dzīvībai.

2. Insekta lieluma spiegošanas roboti ir nākotnes militāro spēku noderīgākā ierīce. Šādi “Neiespējamās misijas” ieroči kļūs par ikdienu militārajās operācijās. Izgudrotāji arvien cenšas militārā jomā ieviest inovācijas, lai valsts mēroga noslēpumi nenokļūtu nepareizajās rokās.

3. Ražojot enerģiju ar kodolsintēzes palīdzību var iegūt tā saucamo bezgalīgo enerģiju. Šobrīd gan zinātnieki pie tā piestrādā, jo, lai šādas iekārtas izmantotu, nepieciešams ekstremāls karstums, kas sasniedz līdz pat miljonam grādu pēc celsija (zibens sasniedz gandrīz 28 tūkstošus grādu pēc celsija). Šādas iekārtas ražošana ir bīstama, tāpēc vēl jāizpēta pareizā atrašanās vieta, visvairāk šobrīd nosliecoties uz Francijas dienvidiem.

4. Tiek domāts par automašīnām, kas avāriju gadījumā necieš smagus bojājumus, glābjot daudzu cilvēku dzīvības. Pirmais, kas devis šādu solījumu, uzbūvēt super-drošu braucamrīku, ir uzņēmums Volvo. Izvairīšanos no avārijām var nodrošināt iebūvēti radari un vadītāja trauksmes sistēmas. Ja rodas sānslīde vai cita problēma, kur vadītājs vairs nekontrolē vadīšanu, tad automašīna automātiski noreaģē un apstādina jebkādas kustības. Radaru sensori konstatē kādu objektu, kas ir pārāk tuvu mašīnai, brīdinot par to vadītāju.

5. Sensori, kas palīdz uzturēt cilvēku pie dzīvības ir tepat rokas stiepiena attālumā. Mūsdienu tehnoloģiskie izgudrojumi dara brīnumus, ārstējot smagas slimības un piedāvājot sarežģītas pārbaudes. Izgudrotāji vēlas paveikt neiespējamo – aizstāt māsiņu darbu ar speciāliem sensoriem. Cilvēkam, kurš guļ palātā smagā stāvoklī nereti ir vajadzīga diennakts uzraudzība. Pie griestiem piestiprināts sensors paziņos, kad cilvēkam paliek slikti, kad viņš kaut ko vēlas un vai kad nav pie samaņas. Sensors spēj ar kameru palīdzību parādīt personālam kādā pozīcijā guļ pacients, vai viņš ceļas, vai ir izkritis no gultas. Šādas iestādes varēs uzrīkot arī, ja slimnieks drīkstēs ārstēties mājas apstākļos – diennakts laikā tiks veikts monitorings par pacienta stāvokli, un visi dati nosūtīti uz mobilo telefonu personai, kas uzņēmusies apgādību.

6. Ierīces, kas nakts laikā ļaus auto vadītājiem redzēt visu apkārt notiekošo kustību 180 grādu leņķī. Situācijās, kad nakts laikā cilvēki nevēlas pārvietoties, jo ir risks iekļūt nelaimes gadījumos, šāda ierīce atvieglos bailes. Auto vadītājiem ir grūti koncentrēties gan uz ceļu, gan uz visu, kas notiek ceļmalā. Īpaši bīstami ir tumsas stundās braukt gar mežmalu, jo negaidīti var uzskriet kādam zvēram. Ja gar ceļmalu ejoši cilvēki kontrolēti neskrien speciāli uz ceļa, tad dzīvnieki ir neprognozējami, un tāpēc arī tik bīstami

7. Londonas kafijas ražošanas uzņēmums vien veido 200 tūkstošus pārtikas atkritumus ražošanas laikā, tad padomājiet, cik kopā visā pasaulē ir šādu nederīgu izejvielu. Zinātnieki ir izpētījuši, ka vismaz 85% no kafijas ražotajiem atkritumu produktiem var ražot videi draudzīgu biodegvielu, kas darbinātu mūsu mašīnas. Šādu biodegvielu var izmantot ne tikai transportā, bet arī māju siltināšanā.