2030. gada prognozes

Kā Brexit un Donalda Trampa uzvara parādīja – pat prognozēt tuvāko nākotni vairs nav tik viegli, kā likās. Kad runa ir par to, kā vidēji izskatīsies visa mūsu pasaule pēc vairākiem gadiem – kādas būs pilsētas, kur iegūsim enerģiju, ko ēdīsim, kāda būs bēgļu situācija – tas viss paliek arvien sarežģītāk iztēloties. Bet, iedomājoties un prognozējot rītdienas sabiedrību, mēs varam palīdzēt iegūt labāku skatījumu par to, kas nepieciešams ieviest tagadnē.

Tiek lēsts, ka vairāk nekā 850 tūkstošai publiskā sektora darba vietas varētu tik zaudētas, ieviešot automatizāciju. Kas nāktu papildus pārējiem simtiem tūkstošu darba vietām, kuras izzustu, jo valdība arvien cenšas taupīt uz šādiem resursiem. Šie dati vien ir par Anglijas pētījumiem (creditos rapidos), taču domājams, visa pasaule saskarsies ar automatizētām darba vietām, kuras pārņems robotika.

Taču runa neiet vien par kādu tehnisko vai rūpnīcas ražotāju darba vietām, arī skolotāju, policistu un sociālo darbinieku amats var tikt pavisam vai daļēji aizstāts. Nākamās divās desmitgadēs tiek aprēķināts, ka vidēji pazudīs apmēram 74% darba vietas, kas skars pārvadājumus un transportēšanu, 59% vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības darbinieku, 56% apstrādes rūpnīcas amata vietas. Tomēr, atšķirībā no tiem, kuri prognozē masveida bezdarba iestāšanos, uzņēmumi apgalvo, ka automatizācija radīšot vēl vairāk darba nekā iznīcinās to. Vēl joprojām pastāv tādas darba vietas, kurām ir nepieciešama tieša mijiedarbība vienam ar otru. Interaktīvās lomas, kuras prasa augstu personīgo mijiedarbību, tostarp tādi amati kā skolotāji, sociālie darbinieki un policisti, saskarsies ar samērā mazāko automatizācijas daļu. Tie varētu būt apmēram 23% no visa kopskaita automatizēto vietu.

Kādas vēl būs lielākās izmaiņas, ar kurām varētu saskarties nākotnē? Protams – ēdiens, klimats, vara un politika.
Pasaules politiskā ainava 2030. gadā ievērojami atšķirsies no šobrīd esošās. Nacionālās valstis paliks par centrālajiem spēlētājiem. Nebūs vienots vadošais spēks, bet gan tikai nedaudzas no valstīm izrādīs savu varu. Vislielākā ietekme ir ASV, Krievijai, Ķīnai, Vācijai, Indijai un Japānai. Un lielākās aglomerācijas un mega-pilsētas radīs arvien lielāku ietekmi uz pārējo pasauli. Uz priekšu mēs varam sagaidīt tikai lielāku nestabilitāti un nenoteiktību.

Pārtikas sfēra ir vēl viens no jautājumiem, par kuru māc bažas un prestamos sin nomina. Arvien pieaugušo cilvēku skaits palielinās globālo pieprasījumu pēc pārtikas. Vēsturiski varam jau redzēt, ka, palielinoties labklājībai, noved cilvēkus pie pārmērīga patēriņa, tādējādi nespējot nodrošināt zemāku šķiru cilvēkiem uzturu. Globālā mērogā vairāk cilvēkiem ir neveselīgs liekais svars nekā veselīgs. Vēl joprojām nav skaidrība, kā šajā pieprasījuma attīstībā, ražotāji paši attīstīsies. Tika uzsākta zaļā revolūcija, kuras mērķis bija audzēt kultūraugus (kukurūzu, kviešus, soju, rīsus). Taču, ražojot arvien vairāk produkciju, mēs novedam pasauli pie siltumnīcas efekta veidošanos un iznīcības.

Enerģētikas nozare, iespējams, irr piedzīvojusi straujākās izmaiņas pēdējo desmit gadu laikā, nekā iepriekšējos 50 gados. Ja pēdējo desmit gadu laikā ASV ir palielinājusi atmosfēras piesārņojumu vismaz desmit reizes vairāk kā kopumā pēdējos 50 gados, tad ir tikai jautājums, kādā vidē mēs dzīvosim vēl pēc divdesmit gadiem. Lielākās valstis cenšas ieviest maksimāli izdevīgas shēmas, lai piesārņotu vidi arvien mazāk, taču zinātnieki ir pārliecināti, ka siltumnīcas efekts jau ir novests tik tālu, ka to vairs nav iespējams apturēt. Tāpēc arvien vairāk tiek domāts pie atjaunojamās enerģijas (saules, vēja, creditos con asnef, ūdens) izmantošanas, lai ražošanas process neizbeigtos, bet tikpat efektīvi varētu nodrošināt iedzīvotājiem labklājību.