2030. gada prognozes

Kā Brexit un Donalda Trampa uzvara parādīja – pat prognozēt tuvāko nākotni vairs nav tik viegli, kā likās. Kad runa ir par to, kā vidēji izskatīsies visa mūsu pasaule pēc vairākiem gadiem – kādas būs pilsētas, kur iegūsim enerģiju, ko ēdīsim, kāda būs bēgļu situācija – tas viss paliek arvien sarežģītāk iztēloties. Bet, iedomājoties un prognozējot rītdienas sabiedrību, mēs varam palīdzēt iegūt labāku skatījumu par to, kas nepieciešams ieviest tagadnē.

Tiek lēsts, ka vairāk nekā 850 tūkstošai publiskā sektora darba vietas varētu tik zaudētas, ieviešot automatizāciju. Kas nāktu papildus pārējiem simtiem tūkstošu darba vietām, kuras izzustu, jo valdība arvien cenšas taupīt uz šādiem resursiem. Šie dati vien ir par Anglijas pētījumiem (creditos rapidos), taču domājams, visa pasaule saskarsies ar automatizētām darba vietām, kuras pārņems robotika.

Taču runa neiet vien par kādu tehnisko vai rūpnīcas ražotāju darba vietām, arī skolotāju, policistu un sociālo darbinieku amats var tikt pavisam vai daļēji aizstāts. Nākamās divās desmitgadēs tiek aprēķināts, ka vidēji pazudīs apmēram 74% darba vietas, kas skars pārvadājumus un transportēšanu, 59% vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības darbinieku, 56% apstrādes rūpnīcas amata vietas. Tomēr, atšķirībā no tiem, kuri prognozē masveida bezdarba iestāšanos, uzņēmumi apgalvo, ka automatizācija radīšot vēl vairāk darba nekā iznīcinās to. Vēl joprojām pastāv tādas darba vietas, kurām ir nepieciešama tieša mijiedarbība vienam ar otru. Interaktīvās lomas, kuras prasa augstu personīgo mijiedarbību, tostarp tādi amati kā skolotāji, sociālie darbinieki un policisti, saskarsies ar samērā mazāko automatizācijas daļu. Tie varētu būt apmēram 23% no visa kopskaita automatizēto vietu.

Kādas vēl būs lielākās izmaiņas, ar kurām varētu saskarties nākotnē? Protams – ēdiens, klimats, vara un politika.
Pasaules politiskā ainava 2030. gadā ievērojami atšķirsies no šobrīd esošās. Nacionālās valstis paliks par centrālajiem spēlētājiem. Nebūs vienots vadošais spēks, bet gan tikai nedaudzas no valstīm izrādīs savu varu. Vislielākā ietekme ir ASV, Krievijai, Ķīnai, Vācijai, Indijai un Japānai. Un lielākās aglomerācijas un mega-pilsētas radīs arvien lielāku ietekmi uz pārējo pasauli. Uz priekšu mēs varam sagaidīt tikai lielāku nestabilitāti un nenoteiktību.

Pārtikas sfēra ir vēl viens no jautājumiem, par kuru māc bažas un prestamos sin nomina. Arvien pieaugušo cilvēku skaits palielinās globālo pieprasījumu pēc pārtikas. Vēsturiski varam jau redzēt, ka, palielinoties labklājībai, noved cilvēkus pie pārmērīga patēriņa, tādējādi nespējot nodrošināt zemāku šķiru cilvēkiem uzturu. Globālā mērogā vairāk cilvēkiem ir neveselīgs liekais svars nekā veselīgs. Vēl joprojām nav skaidrība, kā šajā pieprasījuma attīstībā, ražotāji paši attīstīsies. Tika uzsākta zaļā revolūcija, kuras mērķis bija audzēt kultūraugus (kukurūzu, kviešus, soju, rīsus). Taču, ražojot arvien vairāk produkciju, mēs novedam pasauli pie siltumnīcas efekta veidošanos un iznīcības.

Enerģētikas nozare, iespējams, irr piedzīvojusi straujākās izmaiņas pēdējo desmit gadu laikā, nekā iepriekšējos 50 gados. Ja pēdējo desmit gadu laikā ASV ir palielinājusi atmosfēras piesārņojumu vismaz desmit reizes vairāk kā kopumā pēdējos 50 gados, tad ir tikai jautājums, kādā vidē mēs dzīvosim vēl pēc divdesmit gadiem. Lielākās valstis cenšas ieviest maksimāli izdevīgas shēmas, lai piesārņotu vidi arvien mazāk, taču zinātnieki ir pārliecināti, ka siltumnīcas efekts jau ir novests tik tālu, ka to vairs nav iespējams apturēt. Tāpēc arvien vairāk tiek domāts pie atjaunojamās enerģijas (saules, vēja, creditos con asnef, ūdens) izmantošanas, lai ražošanas process neizbeigtos, bet tikpat efektīvi varētu nodrošināt iedzīvotājiem labklājību.

Ar kādām tehnoloģijām mūsdienu bērni vairs nemāk rīkoties?

Vienmēr ir un būs paaudžu atšķirības starp cilvēkiem, kas dzimuši dažādos laikmetos. Nekas nepadara to tik acīmredzamu, kā tehnoloģiju straujā attīstība un spēja vai nespēja tikt tām līdzi. Jauni sīkrīki sāk darboties un noveco jau pavisam dažu gadu laikā, kad tiek izdomātas labākas inovācijas. Daudzi priekšmeti, kas, šķita, veselu mūžību tika izgudroti, sen jau ir kļuvuši neatpazīstami un pietiekami veci smålån, it īpaši bērniem. Sākot izmantot jaunākās tehnoloģijas bērni neatpazīst tās, ar kurām darbojās viņu vecāki. Zināms, ka mūsdienās pat 3 gadu vecumā bērni māk apieties ar tehnoloģijām. Bērni, kas dzimuši 21. gadsimtā ir piedzīvojuši diezgan lielas pārmaiņas tehnoloģijas attīstībā. Peidžeri pārgāja uz mobilajiem telefoniem, kā arī pirmie mobilie telefoni uz viedtālruņiem. Stacionārie datori tika pārveidoti par pārnēsājamiem portatīvajiem datoriem un planšetēm. Nerunājot par vecākām paaudzēm, kurām šie tehnoloģiskie brīnumi šķiet pilnīgi cita pasaule, izmaiņas vērojamas pat tiem jauniešiem, kuri piedzima 2000. gadā vai 2010. gadā.

Nosaukšu pāris tehnoloģijas, kuru lietošanas pamācība ir zināma vien tikai 20. gadsimta cilvēkiem.

Sākotnējais mūzikas atskaņotājs MP3

Pirmais mūzikas atskaņotājs tika izlaists apritē 2001. gadā. Tas bija digitālais pārnēsājamais mūzikas atskaņotājs ar melnbalto ekrānu. Tam bija nepieciešamas austiņas, jo nebija iebūvēti skaļruņi, kā arī nebija skārienjūtīgs ekrāns. Lietotājam nācās fiziski ritināt pogu, lai virzītos cauri dziesmu sarakstam. Sākotnēji šis atskaņotājs pildīja tikai divas funkcijas – uzglabāt un atskaņot dziesmas. Lietotājs nevarēja izmantot internetu, lai tiešsaistē klausītos visas dziesmas – nācās fiziski savienot to ar datoru, izmantojot kabeli.

Mobilie telefoni bez skārienjūtīga ekrāna

Īsziņu sūtīšana ir kopīga forma caur visiem komunikācijas gadiem. Nopietnāka šīs funkcijas izmantošana sākās pēc 2001. gada, pirms tam izmantojot praktiski tikai telefona zvanus. Agrākā īsziņu sūtīšana notika uz burtciparu tālruņiem sms lån, kur nācās katru burtu spiest fiziski. Telefonu displeji bija sīki un melnbalti. Spiedpogas atbilda katram ciparam un burtiem. Piemēram, lai nospiestu vienu burtu īsziņā, nācās pāris reizes spiest uz vienas pogas. Mūsdienu jaunieši savos viedtālruņos redz visu klaviatūru vienuviet un spiež uz tā burta, kas nepieciešams. Teksta ievadīšana ar virtuālo klaviatūru ir daudz ātrāka.

Filmu kameras

Digitālās kameras tehniski ir apmēram gadu desmitus, un pirmo reizi parādījās savā pašreizējā formā 1990. gadu vidū. Šobrīd bērni ir pieraduši pie digitālām kamerām, kur var uzlikt taimeri, nofotografēt no attāluma, vairākus kadrus vienā reizē, kā arī izņemt bildes uzreiz pēc foto-sesijas. Bet kā bija agrāk? Filmu kamerām bija attīstīšanas lenta, kuru bija jānes uz darbnīcu. Kadru skaitu (kas nereti nepārsniedza 24), varēja iegādāties veikalos, bildes pēc uzņemšanas nevarēja apskatīties, tāpēc jāfotografē un jācer, ka viss sanāks labi. Nemaz nerunājot par tām kamerām, kuras bija tikai melnbaltas.

Peidžeri

Pirms mobilie telefoni kļuva plaši pazīstami visā pasaulē, populāri bija peidžeri (vienkāršā valodā tos dēvēja par pīkstuļiem). 1990. gados šāda ierīce bija ļoti populāra, kas ļāva cilvēkiem nosūtīt īsu ziņu, piemēram, tālruņa numuru vai citu skaitlisku ziņu. Ar peidžeru palīdzību nevarēja sazvanīties, tāpēc jaunatklājums, mobilais telefons, strauji pārņēma šo ierīci. Daži atlikušie peidžeri galvenokārt šobrīd tiek izmantoti tādā nozarē kā medicīna, lai pievērstu tūlītēju trauksmes uzmanību. Tāpēc bērni, kuri dzīvo 21. gadsimtā un vēlas kļūt par ārstiem, iespējams, atsāks lietot šādas ierīces.

Kasetes

Daudzi pieaugušie ir uzauguši forbrukslån på dagen, klausoties kasešu lentu ierakstus. Darbs ar veco magnetafonu un kasetēm mūsdienu bērniem būtu īsts izaicinājums: ir jāizdomā, kura lentes puse ir labā, kura kreisā. Lai nokļūtu līdz vēlamai dziesmai, nācās spiest pogu un fiziski tīt uz priekšu dziesmas. Tas notika daudz lēnāk nekā šobrīd, uzspiežot virtuāli vēlreiz atskaņot. Dažādi lentes bojājumi var izraisīt pilnīgu kasetes sabojāšanos, kas bija manuāli ar roku un pildspalvu jātin atpakaļ.

Tehnoloģijas un bērni

Vai jūsu bērni ir spējīgi paši domāt un koncentrēties, lai gūtu panākumus 21. gadsimta dzīvē?

Domāšana ir spēja atspoguļot un izdarīt secinājumus, pamatojoties uz pieredzi, zināšanām un atziņām. Tā padara mūs cilvēcīgus, ļauj sazināties imprumut rapid, radīt, veidot un kļūt civilizētiem. Mēs varētu apšaubīt, ka visas jaunās tehnoloģijas, kas tiek veidotas, ir neizdevīgas priekš domāšanas un koncentrēšanās. Nedrošā realitāte ir tāda, ka jauno tehnoloģiju robežas ir pavisam nepamanāmas, un tās jau nonāk zīdaiņa dzīvē. Tās ietekmē mūsu bērnu spēju domāt. Domāšana ietver daudz aspektus, kurus bērnam vajadzētu izmantot, lai: vērotu, mācītos, atcerētos, apgalvojot un darbojoties.

Pastāv vairāki pētījumi, kas pierāda, ka tehnoloģijām ir abējāda ietekme uz bērniem: tās ir gan izdevīgas, gan kaitīgas. Šī kaitīgā ietekme ir ne tikai uz domāšanu. Laikā, kamēr bērnu smadzenes attīstās un ir plastiskas, bieža saskarsme ar tehnoloģijām, pārveidos smadzeņu domāšanu un izmantošanu, nekā tas bija iepriekšējās paaudzēs.

Uzmanības pievēršana ir kā vārti uz domāšanu. Uzmanība ir svarīga, jo tā vistiešāk ietekmē vidi, kurā tiek izmantota. Labu uzmanības piemēru var atrast dzīvnieku valstībā, kur dažādām sugām ir ļoti attīstīta uzmanība, kas palīdz viņiem izdzīvot. Piemēram, vilki, lauvas, tīģeri un citi plēsēji ļoti noregulē vizuālo uzmanību, kas ļauj pamanīt un izsekot savu laupījumu. Turpretī, medījumam, ir labi attīstīta dzirdes uzmanība, kas ļauj dzirdēt tuvojoties plēsoņām. Abos gadījumos dzīvniekiem savas nepieciešamās uzmanības spējas izstrādā, pamatojoties uz vidi, kurā dzīvo. Tas pats attiecas arī uz cilvēka attīstību un pielāgošanos. Zīdaiņi atpazīst savus vecākus pēc sejas, bet skolēni pievērš uzmanību klasē – bērnu tiešā vide nosaka uzmanības veidu, kādu nepieciešams attīstīt.

Agrākās paaudzēs, piemēram, bērni ļoti ievērojamu laiku pievērsās grāmatu lasīšanai – darbībai, kurai nepieciešama ilgstoša uzmanība, iztēle un atmiņas. Šobrīd televīzija piedāvā bērniem izmainīt uzmanības spējas, rādot dažādus video stimulus, sadrumstalotu uzmanību un praktiski iztēle nemaz nav nepieciešama. Laikā, kad tika izgudrots internets, bērniem parādījās cita pasaule un atšķirīga vide, kurā uzmanība praktiski vispār nav nepieciešama, iztēle nevajadzīga un atmiņa nomākta.

Tehnoloģiju nosacījumi pievērš pavisam savādāku uzmanību mūsu smadzenēm, nekā lasīšana. Grāmatu lasīšana ir kā niršana, kurā nirējs iegremdējas klusā, vizuāli ierobežotā vidē, kā rezultātā ir nepieciešama koncentrēšanās un dziļa domāšana. Savukārt, izmantojot internetu un datoru, savu domāšanas veidu var apzīmēt ar kalnu slēpošanu. To ieskauj daudzi traucējoši objekti, taču spēja koncentrēties ir nepieciešama īslaicīgi uz vienu lietu. Līdz tu paslēpo garām vienam līkumam, tu vairs par viņu nedomā – nav nepieciešama ilglaicīga koncentrēšanās un atmiņas piepūlēšana.

Pētījumi liecina, ka lasot vienu nepārtrauktu tekstu, rezultātā ātrāk to pabeidz un gala rezultātā ir labāka sapratne par visu tēmu, nekā tad, ja tu lasi kaut ko internetā, kur apkārt ir dažādas reklāmas un hipersaites. Lasīšana attīsta pārdomas, kritisku domāšanu, problēmu risināšanu un papildina vārdu krājumu daudz labāk, nekā izmantojot vizuālos medijus.

Taču ne vienmēr tehnoloģijas ir par un ap negatīvo ietekmi. Pētījumi liecina, ka, piemēram, dažas video spēles un citas ekrāna plašsaziņas iespējas uzlabo vizuālo – telpisko spēju, palielinās uzmanība un reakcijas laiks. Bērni spēja vieglāk identificēt informāciju starp lielo jucekli. Tas nozīmē, ka internets spēj bērnus padarīt izglītotākus ātrākā laika posmā. Visuresošā informācija, kuru varam atrast interneta meklētājprogrammās credit fara adeverinta de venit, rada bērnus kļūt lietpratīgākiem un atcerēties vairāk vietas, kur atrast noderīgus datus. Ņemot vērā, cik viegli ikvienam ir atrast informāciju, tas ir tikai loģiski, ka meklēšana ir daudz atvieglotāka, ja zinām, kur tieši to darīt.

Zinātnes sasniegumi ikdienā

Viss, ko mēs darām ikdienā ir cieši saistīts ar zinātni un tās sasniegumiem. No parastā kalkulatora līdz sarežģītām durvju slēgšanas sistēmām. Zinātnes atklājumi krietni vien uzlabojuši mūsu ikdienas dzīvi, kuru diezin vai kāds gribētu mainīt pret dzīvi bez uzlabojumiem. Vai jūs varat iedomāties savu dzīvi bez elektrības, degvielas, transporta līdzekļiem vai bez plastmasas? Kādās nozarēs mēs jūtam zinātnes nepieciešamību un kā zinātne var palīdzēt cilvēkiem kas ir paņēmuši kredītus kiirlaenud?

Attīstīta komunikācija
Vai esat kādreiz padomājuši, kāda būtu dzīve bez mobilajiem telefoniem, fiksētām tālruņa līnijām un interneta pakalpojumiem? Tā ir svarīga dzīves sastāvdaļa, ar kuru palīdzību mēs komunicējam savā starpā. Zinātnes lielākās dāvanas cilvēcei ir datori un telefoni, ar kuru palīdzību mēs apmaināmies ar lielo informācijas apjomu un nevienu valstu robeža nav šķērslis, lai sazinātos ar saviem mīļajiem.

Attīstīta medicīna
Attīstība medicīnas sfērā ir lielākais iemesls, kāpēc ir atrastas tik daudz iespējas izārstēt miljoniem slimības un kaites, ar kurām agrāk nemācējām mēroties spēkos. Šobrīd tiek izgudrotas jaunas zāles un ārstēšanas metodes, lai izārstētu cilvēkus no slimībām, kuras visu mūžu ir uzskatītas par smagām un neārstējām. Zinātnieki ir atklājuši pirmās zāles, kuras ārstēs ar HIV saslimšanu, vai vēzi, kas, diemžēl, paliek arvien biežāka parādība. Pat neārstējamas sirds slimības var uzveikt ar sirds transplantācijas operācijām. Speciālisti var saskatīt visas iekšējās kaites izmantojot rentgena aparātus, jo agrāk ārsti vien varēja veikt minējumus par sāpju cēloņiem. Protams, ne tikai iekārtas ir kļuvušas spēcīgākas, bet arī ārstu apmācībā zinātne ir veicinājusi lielāku progresu.

Attīstīti enerģijas avoti
Pat atomenerģijas atklāšana ir devusi lielu ieguvumu enerģijas ražošanas veidos, ko izmantojam ikdienas dzīvē. Elektrība un visas papildus ierīces, ko tā darbina, devusi cilvēkam iespēju pārvērst naktis dienās, līdz ar to paaugstinot darba ražīgumu. Televīzijas, radio, datori sniedz lielākas izklaides un relaksācijas iespējas. Elektrība darbina praktiski lielāko daļu visas pasaules iekārtu, un, ja tā apstātos, daudzas darba vietas nespētu strādāt. Šobrīd zinātne papildina jaunus elektrības iegūšanas veidus, izmantojot Saules enerģiju, vēja enerģiju, ūdens enerģiju. Vietās, kur lielāko gada laiku spīd intensīva saule, izdevīgi ir uzstādīt Saules baterijas, kas sakopo enerģiju vienā ierīcē, sniedzot apkārtnē esošajiem iedzīvotājiem elektrības padevi. Lielie vēja ģeneratori ir uzstādīti vietās, kur pūš spēcīgs un ilglaicīgs vējš – visbiežāk jūru un okeānu krastos, bet daži pat uzbūvēti iekšējos ūdeņos, kur vējš ir vēl spēcīgāks.

Attīstītas elektroierīces
Tās var dēvēt par mašīnām, ko izmantojam: veļasmašīnas, putekļu sūcēji, transporta līdzekļi. Viss, ko mēs darām birojos un ražošanas procesā, darbojas tikai pateicoties zinātnei. Pat mājās no rītiem mēs ceļamies ar zinātnes izgudrojuma – modinātāja palīdzību. Personīgie transporti mūsdienās paredzēti tikai uz elektroenerģijas patēriņa. Zinātnieki cenšas ieviest jaunas inovācijas, kas savā darbības procesā tik ļoti nepiesārņo apkārtējo vidi. Ja pirmās zinātnes tehnoloģijas darbojās tikai uz cilvēku vajadzībām, tad šobrīd zinātnieki cenšas domāt arī videi draudzīgākā veidā.

Attīstītas izklaides iespējas
Zinātne slēpjas pat pašā elementārākajā pūķī, ko bērni palaiž vējā. Tur iesaistīti daudzi fizikas likumi par paātrinājumu, leņķa pacēlumu, attālumu. Spēļu laukumi ir aprīkoti uz zinātnes pamatiem. Pieaugušo izklaides iespējas ir tikai zinātnes, enerģijas, elektrības un citu procesu kopdarbs. Datorspēles, kinoteātri, karuseļi un viss cits nav iedomājams bez zinātnes. Un kā gan mēs varētu lasīt daudzās interesantās grāmatas, ja zinātne nebūtu izgudrojusi rakstāmmašīnu un printeri? Daudzas praktiskas lietas šķiet pārāk ikdienišķas, lai tām apakšā varētu ieraudzīt zinātnes sasniegumus.

Paldies laenme.ee – laenud ilma konto väljavõtteta!

Uzmanies no vardarbīgām video spēlēm!

Kopš tika izlaistas klajā apskatē un lietošanā pirmās video spēles, cilvēki nemitīgi diskutē par to iedarbību uz bērnu un pieaugušo uzvedību. Sakarā ar tehnoloģiju straujo attīstību, jaunas inovācijas ir ienākušas arī video spēļu pasaulē. Nav noslēpums, ka tās dažreiz ir labs izklaides līdzeklis, bet diemžēl negatīvās īpašības tiek uzsvērtas daudz vairāk. Tās ir kļuvušas daudz vardarbīgākas kā pirmās spēles. Tiek iesaistītas kara darbības, kaušanās un ļaunprātīgas rīcības, ko atbalsta daudzi spēlētāji. Lielā spēļu ietekme padara lietotājus vardarbīgākus, pat mudinot iesaistīties smagos noziegumos. Kādas ir negatīvākās īpašības, spēlējot vardarbīgas video spēles?

Mijiedarbība ar spēli
Mijiedarbība starp spēli un tās lietotāju ir kļuvusi daudz ciešāka, kā tas izpaužas, ja skatās vardarbīgu filmu. Šobrīd, tehnoloģijām attīstoties, spēlētājs kļūst par daļu no spēles. Ar konsoļu un vadības pulšu palīdzību tiek padarīta reālāka spēle – it kā lietotājs pats turētu rokās automātu vai sistu otram cilvēkam. Problēmas sāk rasties tad, kad spēlētāji sāk uztvert to par reālu lietu. It īpaši jāuzmanās bērniem, jo viņu fantāzija ir daudz plašāka un vieglāk ietekmējama. Spēlējot daudz vardarbīgas šaušanas spēles, cilvēki paliek nervozāki un nepacietīgāki.

Sevis personificēšana
Daudzi spēlētāji personificē sevi ar spēles varoņiem. Visbiežāk tas notiek, personificējot ar sliktajiem tēliem. Vardarbīgi tēli liekas “pievilcīgāki” jo spēlēs tiem ir liela vara. Spēlētāji, kuri personificē sevi ar bankas aplaupītāju, centīsies to īstenot arī dzīvē. Ja spēlē viss liekas tik vienkārši, tad viņi gribēs to izmēģināt arī realitātē.

Vardarbīgas uzvedības attīstīšana
Atbrīvoties no sava personalizētā iedomu tēla ir ļoti grūti, ja spēles tiek spēlētas ilglaicīgi. Vardarbīga uzvedība nav novēršama vieglā ceļā, šim procesam nepieciešams speciālista padoms. Attīstot savu vardarbīgo uzvedību, spēlētāji var pārstāt spēlēt virtuāli, bet pāriet nākamā līmenī tikai realitātē.

Agresīva uzvedība
Vairākums no vardarbīgo video spēļu spēlētājiem cieš no paaugstinātas agresivitātes sindroma. Ja tos izprovocē, tad tie var pastrādāt noziegumu, kas nereti var beigties letāli. Cilvēki zaudē savu saikni ar labo un līdzcietīgo, jo spēlēs laipnība neeksistē. Īpaši maziem bērniem ir liela ietekme uz vardarbīgām spēlēm, jo tie bļaušanu, histēriju, iepļaukāšanu uzskata par pavisam normālu parādību. Ilgstoši spēlējot vardarbīgas spēles, spēlētāji zaudē racionālās domāšanas spējas un kļūst ļoti impulsīvi. Tas var izraisīt nelaimes gadījumus vai pat slepkavošanu. Datorspēles var izraisīt vēlmi uz masveida slaktiņiem vai terora draudiem.

Veselības problēmas
Vardarbīgas spēles ietekmē cilvēku veselības stāvokli. Ilgstoši spēlējot spēles, var izraisīt redzes bojājumus un ķermeņa vājumu. Agresija liek cilvēkiem rīkoties neracionāli, apdraudot savu un apkārtējo veselību. Daži spēlētāji vēlas palikt nomodā dienu un nakti, lai turpinātu savus virtuālos slaktiņus, tāpēc bieži vien ķeras klāt legāliem un nelegāliem trikiem, kas novērš nogurumu. Tie var būt enerģijas dzērieni, Coca-cola, bet arī nelegālas narkotikas, kas izraisa atkarību un ķermeņa degradēšanos. It īpaši bīstama tendence ir bērnu un jauniešu vidū lietot dažādas enerģiskas vielas, jo tas neatgriezeniski var ietekmēt viņu prātus un veselības stāvokli.

Nepieciešama pareiza komunikācija
Lai atturētu cilvēkus, no video spēļu lietošanas, nepieciešama efektīva komunikācija. Atkarība no video spēlēm ir slimības pazīme, ko vajag diagnosticēt pēc iespējas ātrāk un pārtraukt to darīt. Liela nozīme šajā jomā ir psihologu darbam. Bērniem ir nepieciešama pareiza audzināšana un izglītība, lai viņi “nenoiet no ceļa”. Stāstot bērniem un pieaugušajiem negatīvos efektus, ko izraisa video spēļu lietošana, palīdz cīņā ar laicīgu atkarības novēršanu. Nespēlējot video spēles, cilvēki ir daudz mierīgāki.

Tehnoloģiju negatīvā ietekme uz cilvēku veselību

Tehnoloģiju ieviešana mūsdienās ir kļuvusi par neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Tai pazūdot no mūsu dzīves, mēs saprotam lielo ieguvumu, ko tā sniedza. Mēs nevaram iedomāties savu dzīvi bez interneta, kas sastāv no nebeidzama informācijas okeāna. Internetā var iegūt informāciju par visu, ko vēlamies uzzināt: simptomus, par saslimšanu un kā veiksmīgāk cīnīties ar tām, garšīgas ēdienu receptes, jaunākos telefona modeļus un daudz citas lietas. Taču tehnoloģijas ir kā koks ar diviem galiem. Tām ir arī pietiekoši liela ietekme uz cilvēka veselību. Jācenšas nepārvērst savu dzīvi vienā lielā tehnoloģiju burbulī, un ik pa laikam jāatraujas no datora, lai iziet pastaigā pa parku, atpūtinot acis un ķermeni. Daudzi zinātnieki runā tikai par jauniem dzīves uzlabotājiem, taču gribu pievērst uzmanību tieši negatīvajam efektam, kā tehnoloģijas iespaido mūsu veselību.

Mobilo telefonu izraisītās problēmas

Vai tev kādreiz ir ienākusi prātā ideja, cik daudz baktērijas atrodas uz tava mobilā telefona? Pateicoties mūsu apkārtējai videi, kas ir pietiekoši piesārņota ar dažādām baktērijām, tas viss nonāk arī uz mūsu mobilajiem telefoniem. Ikreiz, kad mēs kafejnīca cēli noliekam savu telefonu blakus šķīvim, mēs uzsūcam baktērijas. Sabiedriskās vietas ir pārpildītas ar baktērijām, un, ikreiz, kad lietojam telefonu, tās nonāk pie jums. Nākamreiz, kad ņemsi rokās telefonu, padomā, cik daudz baktērijas nonāk uz tavas sejas ādas zvana laikā? Tās var uz ādas veidot pinnes, plankumus un ādas kairinājumu. Īpaši jāuzmanās no jaunāko viedtālruņu uzsprāgšanas un uzliesmošanas. Cik šobrīd nav redzēti nelaimes gadījumi, kad cilvēka bikšu kabatā pārkarst mobilais telefons un tiek nodarīts pamatīgs kaitējums kājām. Tāpat, liekot telefonu gultā zem spilvena, tu pakļauj savas smadzenes un galvu lielam starojumam, kas var kaitēt veselīgam miegam.

Mugurkaula problēmas

Vai tu patstāvīgi dienas laikā esi spiests skatīties savā mobilajā telefonā vai strādāt ar klēpjdatoru? Ja jā, tad tu neapzināti radi ilgtermiņa kaitējumu mugurkaulam. Nepārtraukti skatoties uz leju, kur atrodas ierīce, tu radi spiedienu kaklam un mugurai, līdz ar to izraisot sāpes, kas var turpināties visu atlikušo mūžu. Mugurkaula problēmas ir grūti izārstēt, it sevišķi ja esi jau pieaudzis. Pētījumi liecina, ka gandrīz katram piektajam cilvēkam jau divdesmit gados parādās muguras un sprandas sāpes, kas ir izskaidrojams ar lielo tehnoloģijas lietošanu apjomu. Lai izvairītos no muguras sāpēm, pārliecinies, ka tava mugura cieši atbalstīt pret atzveltni. Ja nepieciešams, starp muguru un atzveltni novieto mīkstu spilvenu vai sarullētu dvielīti. Sēžot pie datora vai skatoties televīziju, ceļgaliem ir jābūt paralēli grīdai 90 grādu leņķī. Turot rokās mobilo telefonu un patstāvīgi rakstot ziņas, tu turi rokas ciešākā pozā kā parastā situācijā. Tu pakļauj savus plecus deformācijai, jo tie sakļaujas ciešāk tāpat kā rokas. Plecu deformācija ietekmē mugurkaula stāvokli.

Paaugstinātas galvassāpes
Patstāvīgi skatoties uz ekrānu, vienalga vai tas ir klēpjdators, televizors, mobilais telefons, tu pakļauj savas acis spēcīgam kairinājumam. Tās nogurst un liek smadzenēm vairāk saspringt. Tas ir iemesls, kāpēc daudziem cilvēkiem ir galvassāpes. No galvassāpēm izvairoties, ik pa laikam atej no tehniskajām ierīcēm, atpūtini acis un izvēdini galvu. Slikts ieradums ir naktīs ilgstoši skatīties mobilā telefona vai televizora ekrānā. Tumšā telpā gaisma, kas starojas no ekrāna iedarbojas daudz spēcīgāk kā dienas gaismā. Tas var noturēt tevi nomodā visu atlikušo nakti, liedzot veselīgu miegu un izraisot galvassāpēs.

Priekšrocības un trūkumi lasot e-grāmatas

Dators un internets ir krasi izmainījis daudzas nozares, sākot ar aizsardzības sfēru līdz izglītībai. Ja agrāk cilvēki mīlēja lasīt parastās drukātās grāmatas, tad šobrīd arvien populārākas paliek e-grāmatu izmantošanas iespējas. E-grāmatas ir parasto grāmatu elektroniskās kopijas, kas ievietotas mājas lapās. Cilvēki var ieiet attiecīgā mājaslapā un lejuplādēt sev jaunākās grāmatas un savu datoru vai planšeti. Kā jau visām inovācijām, tām ir savas priekšrocības un negatīvi trūkumi. Cilvēki ir individuālisti un rīkojas tā, kā viņiem vieglāk. Ja tev tuvāk ir liela bibliotēka un patīk lasīt grāmatas taustāmā formātā, tad pieturies pie standarta lasīšanas veida. Taču, ja vēlies palikt arvien integrētāks tehnoloģiju pasaulē, tad planšete, kurā ir ielādētas e-grāmatas, būs tas, kas tev nepieciešams. Salīdzināsim dažus plusus un mīnusus, kādus var piedēvēt elektronisko grāmatu lietošanā. Un paskatīsimies kas tad ir lētāk un vai nav jāņem kredīti prestamos en linea lai varētu nopirkt elektonisko grāmatu prestamos sin aval!

Elektronisko grāmatu pozitīvās priekšrocības:

*Viegla pieejamība
Salīdzinot ar parasto grāmatu, tās ir pieejamas jebkurā vietā, jebkurā laikā. Tev nav jāsaskaņo savi plāni ar bibliotēkas darba grafiku, un jāgaida rindās pēc pašas jaunākās grāmatas, ko vēlas izlasīt papildus vēl daži fani. Dažas no grāmatām ir par attiecīgu samaksu, bet tas nodrošina to, ka tu nepārkāp rakstnieka autortiesības. Pēc grāmatas lejuplādēšanas var atvienot planšeti vai datoru un lasīt savu grāmatu jebkurā vietā.

*Videi draudzīgas
Vai esi padomājis, cik daudz koku tiek iznīcināti, lai ražotu papīru, kas tiek izmantots grāmatās? Zinot to, ka viena grāmata tiek izdota vismaz 100 versijās un pat daudz vairāk, tiek nodarīts liels vides kaitējums. Ne tikai dabas ainava tiek bojāta, bet arī gaisā nonāk liels piesārņojums, jo ražojot papīru, fabrikas izdala kaitīgos atkritumus. Tu droši vari dalīties ar savu grāmatu, pārlādējot to citu cilvēku datoros. Parastās drukātās grāmatas pēc izlasīšanas fiziski ceļo tālāk pie citiem lietotājiem, stāv noputējušas grāmatu plauktos, vai rada liekus atkritumus, ja tiek izmestas.

*Efektīvas izmaksas
Grāmatas drukātā versijā bieži vien ir dārgākas, kā tās pašas, kuras var lejuplādēt internetā. Drukājot grāmatas, tas prasa papildus izmaksas. Dažas grāmatas internetā ir atrodamas bez maksas. Taču lejuplādējot kaut ko bezmaksas, tu pakļauj sevi riskam, ka saturs nebūs tas, ko gaidīji, vai pārkāpsi autortiesības. Taču, ja izlasi un izdzēs grāmatu, tas ir daudz efektīvāk.

Negatīvie efekti, lasot elektroniskās grāmatas:

*Samazinās koncentrēšanās spējas
Pēc ekspertu domām, grāmatu lasīšana no datora ekrāna prasa daudz vairāk enerģijas. Tāpēc lasītājiem daudz ātrāk pazūd koncentrēšanās spējas un viņi nespēj uztvert informāciju. Skolēni, kas savā mācību procesā izmanto elektroniskās grāmatas nespēj uztvert svarīgāko teksta saturu kā tie, kas lasa klasiskās drukātās grāmatas. Lasot e-grāmatas, interese var pāriet un, ja jau rokās ir dators, tad kāpēc gan neieiet sociālajos tīklos?

*Palielinātas veselības problēmas
Ilglaicīga skatīšanās ekrānā var izraisīt veselības problēmas. Var pasliktināties redze, un cilvēki paliek arvien nekustīgāki. Nav noslēpums, ka arī parasto grāmatu lasītāji var sabojāt redzi un aptaukoties, taču elektroniska ierīce rada papildus nogurumu ķermenī.

*Realitātes zaudēšana
turot rokā un lasot klasisku drukāto grāmatu, cilvēkiem liek justies vairāk reāliem. Elektroniskas grāmatas nesniedz tādu pieredzi, kā drukātā versija. Cilvēkiem patīk sajust jaunas grāmatas patīkamo smaržu.

*Ierobežota lietošana
Liekas, ka lejuplādējot e-grāmatu tu to varēsi lasīt vienmēr. Taču, ņemot vērā, ka tu lasi to datorā, tam ir savi ierobežojumi. Tu varēsi lasīt tik daudz, cik atļaus tavas ierīces baterija. Ja garā pārbraucienā tev nebūs kur pieslēgt pie lādētāja, tavi lasīšanas prieki līdz ar to būs beigušies.

Mūsdienīgākās ēdināšanas iestāžu inovācijas

Ēdināšanas iestādes ir viena no iespējām, kur zinātnieki un izgudrotāji var ieviest jaunas un noderīgas inovācijas. Modernākie restorāni ievieš pašas jaunākās tehnoloģijas, kas ir gan gatavošanas telpās, gan strādājot ar klientiem. Apmeklētāji gūst gandarījumu, ja spēj darboties ar vēl nebijušām inovācijām, kas vēl nav iespējams citos tāda paša tipa restorānos. Tehnoloģijas nodrošina, ka klienti atgriezīsies pie uzņēmuma atkārtoti, aicinot līdzi arī draugus un paziņas.

Jaunu tehnoloģisku iekārtu uzstādīšana prasa zināmus līdzekļus, kas ne vienmēr ir mazi. Bet, ja uzņēmums spēj domāt ilgtspējīgā laikā posmā, tad šādas ierīces atmaksājas ar lielu uzviju. Tehnoloģijas, kā jebkurā citā sfērā, arī ēdināšanā, nodrošina augstāku kvalitāti un lielākus produkcijas apjomus, šajā gadījumā – lielāku klientu apmeklējumu skaitu.

Skārienekrāna uzkodu automāti ir viena no labākajām izgudrotajām iekārtām plaša apjoma sabiedriskajās vietās. Lai iegūtu kādu kārumu, aparātā ir jāievieto nauda un jānospiež uz ekrāna, kādu saldumu vai dzērienu vēlās. Šie aparāti darbojas tādās lielās iestādēs kā autoostās, publiskajos baseinos, slimnīcās un citās vietās. Tas ir izdevīgi tur, kur cilvēku plūsma ir mainīga un ieviest saldumu kiosku būtu neekonomiski. Viens šāds aparāts maksā vairākus tūkstošus eiro (var sasniegt pat 20 tūkstošus) atšķirībā no produktu kapacitātes.

Elektroniskā ēdienkarte ir lieliska iespēja klientiem darboties ar jaunākajām tehnoloģijām. Klienti mēdz būt nervozi un neapmierināti, ja ik pa laikam nāk klāt oficiants un taujā pēc izvēlētā ēdienu saraksta. Cilvēki ir dažādi, un laiks, kādā tie izvēlas savas pusdienas, nav vienāds. Protams, oficiants to nevar zināt, tāpēc ir spiests iet apvaicāties. Klientu un oficiantu labklājībai augstas klases restorāni ir ieviesuši elektroniskās planšetes tipa ēdienkartes. Klienti paši var izskatīt piedāvājumu, apskatīt ēdiena sastāvdaļas, izvēlēties un pasūtīt. Pasūtījums tiek apstiprināts virtuvē un personāls var sākt gatavot ēdienu. Elektroniskās ēdienkartes sagatavo un izdrukā maksājumu čeku. Šādas ēdienkartes nodrošina, ka klienti tiek apkalpoti tad, ka viņi to vēlas. Jo dažreiz gadās situācijas, kad oficiants nevar laicīgi pienākt pie klienta, tādējādi kavējot viņa laiku un liekot gaidīt.

Eļļas pēcapstrādes produkti tiek pārvērsti biodegvielā. Pirms naftas izmantošanas degvielas ieguvē, automašīnas pārvietojās ar biodīzeļdegvielu. Jaunie izgudrotāji vēl aizvien cenšas padarīt mūsu dzīvi vieglāku un ļaut ekonomēt uz degvielas patēriņu. Sadarbojoties ar restorāniem, var iegūt eļļas pēcapstrādes produktus, ko otrreiz ēdiena gatavošanā nevar izmantot, taču ir perfekta izejviela, lai ražotu biodegvielu. To iegūst no augu un dzīvnieku eļļām, kuras plaši izmanto visās ēdināšanas iestādēs. Šāda degviela ir arī dabai mazāk kaitīga, izmeši nav tik indīgi. Izdevīgi ir izveidot sadarbību starp šādu degvielas ražotni un pārtikas transportētājiem – piedāvājot viņiem degvielu, iegūt sev lētākus produktus. Lai pārvērstu 50 galonus šādu eļļu degvielā, izmaksas ir līdz 10 tūkstošiem dolāru.

Svarīgu lomu virtuves darbos ieņem LED apgaismojuma ierīces, dažādu brīdinājumu veikšanai. Virtuve ir vieta, kur nereti valda haoss, no cepešpannām sprakšķ eļļa, zem tekošiem krāniem tiek mazgāta pārtika – troksnis ir pietiekami liels, lai darbinieki nedzirdētu kādu skaņas signālu, par ko brīdina kāda ierīce. Kā arī, ja apkārt valda haoss ir grūti koncentrēties un atcerēties kādu lietu, kas jāizdara pēc noteikta laika. Tāpēc virtuvēs mēdz ieviest gaismas objektus, kas ir neuzkrītoši, taču ar savu mirgošanu pievērš uzmanību un ļauj atcerēties par svarīgu momentu, piemēram, ja ēdiens ir uzsildījies un gatavs pasniegšanai, vai trauki ir nomazgāti un nožāvēti.

Kā mūsdienu tehnoloģijas pārveidojušas mājas dizainu?

Mūsdienu tehnoloģijas uzlabo cilvēku ikdienas dzīvi, par to nav šaubu. Paskatīsimies, kā tehnoloģijas ir ietekmējušas mājas dizainu kāds tas bija agrāk un kāds ir tagad.

Telefoni
Vai atceraties pirmos telefonus, kas bija lieli, masīvi, un tos nevarēja pārnēsāt. Mājās bij noteikts telefona galdiņš, kurš uzklausīja vairāk sarunas, kā visas kaimiņienes kopā. Šobrīd mobilie telefoni ir maza izmēra, pārnēsājami, un sarunāties var jebkur, kur ir zona. Iespējams, vienīgā vieta, kur nevarētu runāt pa mobilo telefonu ir pagrabs, bet arī pirmie telefoni netika tur ievietoti, tāpēc šeit var teikt izmaiņas nav notikušas. Reti kuram cilvēkam vēl joprojām mājas ir analogais telefons, visi ir pārgājuši pie pārnēsājamo mobilo telefonu lietošanas. Tas ir daudz ērtāks, jo cilvēks ir sasniedzams arī tad, ja viņš ir ārpus mājas.

Atmiņas fotogrāfijās
Neapšaubāmi, mums katram ir daudz fotogrāfijas un mirkļi, kurus gribās atcerēties. Vismaz tā likās brīdī, kad iemūžinājāt bildi. Agrāk šādas fotogrāfiju atmiņas tika saliktas daudzos biezos albumos, kas aizņēma vismaz divus plauktus jūsu skapī. It sevišķi, ja esat liela ģimene, un pasākumi, kuros tiek fotografēts, ir patiešām daudz. Bet padomājat, cik bieži tiek kustināti šie albumi? Reizi gadā, iespējams. Ik pa laikam parādās vajadzība vai vēlme apskatīt bildes, tad arī notraucam putekļus un pēc tam noliekam atpakaļ plauktā. Šobrīd lieliska iespēja ir daudzos bilžu krājumus ierakstīt diskā, kur tās tikpat bieži (vai drīzāk reti) var apskatīt kad ir vēlme ielūkoties pagātnē. Protams, skaistus brīžus vajag iemūžināt, un daudziem ir liela vērtība tieši drukātajām bildēm. Pašas skaistākās bildes var izdrukāt, un ielikt rāmītī pie sienas, bet vietas taupīšanas nolūkos diski, diskdziņi un interneta vietnes ir daudz ērtāka vieta, kur saglabāt pārējās fotogrāfijas.

Dators
Kā jau visas pirmās tehnoloģijas, tās bija lielas un masīvas. Istabas interjerā dators praktiski neiederējās, jo bija liela masīva kaste, kas aizņēma pusi galda vietas. Klaviatūra, kā jau pats monitors, bija neparocīga un liela. Šobrīd datori ir mazi, smalki un plāni. Tos var pārnest, un, kad nāk ciemiņi, pavisam noslēpt no citu acīm.

Plānotājs
Atceries, kā agrāk izskatījās ledusskapis un jebkura cita liela mēbeles virsma, kur varēja pielīmēt atgādinājumu lapiņas, lai neaizmirstu kādu svarīgu tikšanos. Vai arī pierakstu blociņi – viens skolas lietām, viens ārpusskolas lietām. Tie mētājās gan somā, gan uz galda, padarot apgrūtinošu procesu, ja tas pēkšņi pazuda. Nav izslēgts, ka lapiņas mēdza nokrist un tu nokavēji savu tikšanos. Šobrīd lielisks risinājums ir mobilajos telefonos ievietotie atgādinājumi, ko tu pats ieraksti, un, pienākot īstajai dienai, tas tev atgādina ar skaļu zvanu.

Pulksteņi
Tehnoloģijām attīstoties, pirmie lielie dzegužu-pulksteņi ir veiksmīgi ieguvuši sev jaunu izskatu. Agrāk pirmie pulksteņi bija lieli, aizņēma daudz vietu pie sienas, turklāt, saremontēt tādus bija praktiski neiespējami un prasīja milzu līdzekļus. Mūsdienās pulksteņi ir klusāki un izmēros mazāki. Pieejami dažnedažādos dizaina veidolos. Tiem nav tikai standarta forma un krāsa. Pie tam, šobrīd pulksteņos ierīkoti modinātāji un radio. Ir ērti turpat pie gultas nolikt pulksteni, kas no rīta pamodina un sāk skanēt radio programma. Tie ir klusi, tāpēc netraucēs aizmigt ar savu tikšķēšanu.

Sadzīves tehnoloģijas
Ledusskapji, veļasmašīnas, virtuves kombaini – šobrīd ar šiem vārdiem saprotam augstas klases, elektroniskas ierīces, kas atvieglo mūsu ikdienas darbus. Virtuves ierīces tika izgudrotas tikai ar gadiem, zinātnei un tehnoloģijām attīstoties. Nebija ne mikseri, ne blenderi, ne elektriskās rīves, visu cilvēki darīja ar rokām. Iespējams, ka attīstoties jaunajām tehnoloģijām, šīs ir ierīces, kas ir palielinājušas savus izmērus, taču vizuāli daudz skaistākas. Salīdzinot veco veļasmašīnu “Rīga” ar šobrīd esošajām, nav daudz komentāru, ka vizuālajam aspektam arī ir liela ietekme mūsu dzīvē.

Nākotnes tehnoloģijas

Izgudrotāji neapstājas un turpina izgudrot arvien jaunas inovācijas, pārsteidzot visu pasauli. Tās padara drošāku un atvieglotāku cilvēku ikdienu. Nedaudz iezīmēšu nākotnes skatu, kāds tas varētu izskatīties pēc 10 gadiem (vai pat ātrāk).

1. Pārnēsājamās lāzera pildspalvas, kas var ārstēt brūces. Iedomājaties situāciju, kad esat savainojies, jums ir asiņojoša brūce, bet nav neviens, kas var palīdzēt. Tuvākais ciemats un iedzīvotāji ir daudzu kilometru attālumā. Šādiem gadījumiem, domājot par cilvēku drošību, zinātnieki cenšas izgudrot pārnēsājamus lāzerus, kuri aiztaisa brūci, neļaujot cilvēkam noasiņot. Šādas pildspalvas ir noderīgas ikdienā, jo, laiks, kamēr mediķi var sniegt palīdzību, dažkārt var būt ilgāks nekā varētu sagaidīt. Šāda asiņu apturēšanas ierīce būtu kā pirmā medicīniskā palīdzība katra dzīvībai.

2. Insekta lieluma spiegošanas roboti ir nākotnes militāro spēku noderīgākā ierīce. Šādi “Neiespējamās misijas” ieroči kļūs par ikdienu militārajās operācijās. Izgudrotāji arvien cenšas militārā jomā ieviest inovācijas, lai valsts mēroga noslēpumi nenokļūtu nepareizajās rokās.

3. Ražojot enerģiju ar kodolsintēzes palīdzību var iegūt tā saucamo bezgalīgo enerģiju. Šobrīd gan zinātnieki pie tā piestrādā, jo, lai šādas iekārtas izmantotu, nepieciešams ekstremāls karstums, kas sasniedz līdz pat miljonam grādu pēc celsija (zibens sasniedz gandrīz 28 tūkstošus grādu pēc celsija). Šādas iekārtas ražošana ir bīstama, tāpēc vēl jāizpēta pareizā atrašanās vieta, visvairāk šobrīd nosliecoties uz Francijas dienvidiem.

4. Tiek domāts par automašīnām, kas avāriju gadījumā necieš smagus bojājumus, glābjot daudzu cilvēku dzīvības. Pirmais, kas devis šādu solījumu, uzbūvēt super-drošu braucamrīku, ir uzņēmums Volvo. Izvairīšanos no avārijām var nodrošināt iebūvēti radari un vadītāja trauksmes sistēmas. Ja rodas sānslīde vai cita problēma, kur vadītājs vairs nekontrolē vadīšanu, tad automašīna automātiski noreaģē un apstādina jebkādas kustības. Radaru sensori konstatē kādu objektu, kas ir pārāk tuvu mašīnai, brīdinot par to vadītāju.

5. Sensori, kas palīdz uzturēt cilvēku pie dzīvības ir tepat rokas stiepiena attālumā. Mūsdienu tehnoloģiskie izgudrojumi dara brīnumus, ārstējot smagas slimības un piedāvājot sarežģītas pārbaudes. Izgudrotāji vēlas paveikt neiespējamo – aizstāt māsiņu darbu ar speciāliem sensoriem. Cilvēkam, kurš guļ palātā smagā stāvoklī nereti ir vajadzīga diennakts uzraudzība. Pie griestiem piestiprināts sensors paziņos, kad cilvēkam paliek slikti, kad viņš kaut ko vēlas un vai kad nav pie samaņas. Sensors spēj ar kameru palīdzību parādīt personālam kādā pozīcijā guļ pacients, vai viņš ceļas, vai ir izkritis no gultas. Šādas iestādes varēs uzrīkot arī, ja slimnieks drīkstēs ārstēties mājas apstākļos – diennakts laikā tiks veikts monitorings par pacienta stāvokli, un visi dati nosūtīti uz mobilo telefonu personai, kas uzņēmusies apgādību.

6. Ierīces, kas nakts laikā ļaus auto vadītājiem redzēt visu apkārt notiekošo kustību 180 grādu leņķī. Situācijās, kad nakts laikā cilvēki nevēlas pārvietoties, jo ir risks iekļūt nelaimes gadījumos, šāda ierīce atvieglos bailes. Auto vadītājiem ir grūti koncentrēties gan uz ceļu, gan uz visu, kas notiek ceļmalā. Īpaši bīstami ir tumsas stundās braukt gar mežmalu, jo negaidīti var uzskriet kādam zvēram. Ja gar ceļmalu ejoši cilvēki kontrolēti neskrien speciāli uz ceļa, tad dzīvnieki ir neprognozējami, un tāpēc arī tik bīstami

7. Londonas kafijas ražošanas uzņēmums vien veido 200 tūkstošus pārtikas atkritumus ražošanas laikā, tad padomājiet, cik kopā visā pasaulē ir šādu nederīgu izejvielu. Zinātnieki ir izpētījuši, ka vismaz 85% no kafijas ražotajiem atkritumu produktiem var ražot videi draudzīgu biodegvielu, kas darbinātu mūsu mašīnas. Šādu biodegvielu var izmantot ne tikai transportā, bet arī māju siltināšanā.